BUJ

J. Kādēļ izvelēties šķīrējtiesu?

A. Šķīrējtiesas kompetence konkrētajā gadījumā. Pēc šķīrējtiesas pamatprincipa – puses izvēlas šķīrējtiesnešus, tās var izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuri ir kompetenti konkrētajā jautājumā. Šķīrējtiesas objektivitāte. Katrai pusei ir tiesības izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi un ir iespēja izvēlēties par šķīrējtiesnesi ne tikai kompetentu personu, bet arī personu, par kuras objektivitāti nav šaubu. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte pretstatā valsts tiesas publiskumam. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nepiedalās lietā, tajā var būt klāt tikai tad, ja puses tam piekrīt. Šķīrējtiesa nav tiesīga spriedumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas. Mazāki izdevumi. Baltijas Starptautiskajā šķīrējtiesā tiesvedības izdevumi ir līdzīgi valsts nodevas apmēram valsts tiesās, un atkrīt izdevumi par apelācijas un kasācijas instanci. Iztiesāšana notiek pašu pušu veidotā labvēlīgā atmosfērā. Puses var vienoties par tiesvedības valodu šķīrējtiesā, kā arī par šķīrējtiesas procesa norises vietu. Ir nodrošināta šķīrējtiesas sprieduma izpilde citās valstīs saskaņā Ar 1958.gada Ņujorkas konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Latvija un vēl vairāk kā 100 valstis.


 

J. Ko sevi ietver jēdziens “Ņujorkas konvencija”?

A. Šī Konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos arbitrāžas lēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kur izprasa šādu lēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt kā fiziskas, tā arī juridiskas personas. Tā piemērojama arī arbitrāžas lēmumiem, kas nav iekšēji lēmumi tajā valstī, kur izprasa to atzīšanu un izpildīšanu. 2. Termins “arbitrāžas lēmumi” neaptver tikai tos arbitrāžas lēmumus, ko pieņēmuši katrā atsevišķā lietā ieceltie arbitri, bet arī to pastāvīgo arbitrāžas orgānu pieņemtos lēmumus, pie kuriem puses griezušās.


 

J. Kā rīkoties gadījumā kad jāizšķir strīds kurā iekļauta citas valsts juridisku personu?

A. 1. Šī Konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos arbitrāžas lēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kur izprasa šādu lēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt kā fiziskas, tā arī juridiskas personas. Tā piemērojama arī arbitrāžas lēmumiem, kas nav iekšēji lēmumi tajā valstī, kur izprasa to atzīšanu un izpildīšanu. 2. Termins “arbitrāžas lēmumi” neaptver tikai tos arbitrāžas lēmumus, ko pieņēmuši katrā atsevišķā lietā ieceltie arbitri, bet arī to pastāvīgo arbitrāžas orgānu pieņemtos lēmumus, pie kuriem puses griezušās. 3. Parakstot un ratificējot šo Konvenciju vai tai pievienojoties vai iesniedzot šīs Konvencijas 10 pantā paredzēto paziņojumu, jebkura valsts var, ievērojot savstarpīgumu, paziņot, ka tā piemēros šo Konvenciju, atzīstot un izpildot arbitrāžas lēmumus, kas pieņemti tikai otras Līgumslēdzējas Valsts teritorijā. Tā var arī paziņot, ka tā piemēros šo Konvenciju tikai strīdos, kas rodas līgumu vai citās tiesiskajās attiecībās, kuras pēc valsts, kas tādu iesniegumu izdara, nacionālā likuma ir tirdznieciskas.