Список c странамы-участниками Нью Йоркской Конвенции (www.uncitral.org)

Карта c странамы-участниками Нью Йоркской Конвенции

Ņujorkas Konvencija par starptautiskās arbitrāžas lēmumu atzīšanu un izpildīšanu

10.06.1958

1. pants

1. Šī Konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos arbitrāžas lēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kur izprasa šādu lēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt kā fiziskas, tā arī juridiskas personas. Tā piemērojama arī arbitrāžas lēmumiem, kas nav iekšēji lēmumi tajā valstī, kur izprasa to atzīšanu un izpildīšanu.

2. Termins "arbitrāžas lēmumi" neaptver tikai tos arbitrāžas lēmumus, ko pieņēmuši katrā atsevišķā lietā ieceltie arbitri, bet arī to pastāvīgo arbitrāžas orgānu pieņemtos lēmumus, pie kuriem puses griezušās.

3. Parakstot un ratificējot šo Konvenciju vai tai pievienojoties vai iesniedzot šīs Konvencijas 10 pantā paredzēto paziņojumu, jebkura valsts var, ievērojot savstarpīgumu, paziņot, ka tā piemēros šo Konvenciju, atzīstot un izpildot arbitrāžas lēmumus, kas pieņemti tikai otras Līgumslēdzējas Valsts teritorijā. Tā var arī paziņot, ka tā piemēros šo Konvenciju tikai strīdos, kas rodas līgumu vai citās tiesiskajās attiecībās, kuras pēc valsts, kas tādu iesniegumu izdara, nacionālā likuma ir tirdznieciskas.

2. pants

1. Katra Līgumslēdzēja Valsts atzīst rakstveida nolīgumu, pēc kura puses apņemas nodot arbitrāžās visus vai kādus strīdus, kas radušies vai var rasties starp tām sakarā ar kādām līguma vai citām tiesiskajām attiecībām, kuru objekts var būt arbitrāžas izskatīšanas priekšmets.

2. Termins "rakstveida nolīgums" ietver arbitrāžas piezīmi pušu parakstītajā līgumā, vai arbitrāžas nolīgumā vai, apmainoties vēstulēm vai telegramām, izteiktu arbitrāžas piezīmi.

3. Līgumslēdzējas Valsts tiesai, ja tai iesniedz prasību jautājumā, par kuru puses noslēgušas šajā pantā peredzēto nolīgumu, pēc vienas puses lūguma jānosūta puses arbitrāžā, ja neatzīs, ka minētais nolīgums nederīgs, zaudējis spēku vai to nevar izpildīt.

3. pants

Katra Līgumslēdzēja Valsts atzīst arbitrāžas lēmumus par obligātiem un izpilda tos saskaņā ar tās teritorijas procesuālajām normām, kur izprasa šo lēmumu atzīšanu un izpildi, ar tālākajos pantos izsacītajiem noteikumiem. Atzīstot un izpildot arbitrāžas lēmumus, kam piemēro šo Konvenciju, nav jāpiemēro ievērojami smagāki noteikumi vai augstākas muitas vai nodevas nekā tās, kas ir iekšējo arbitrāžas lēmumu atzīšanai un izpildīšanai.

4. pants

1. Lai panāktu iepriekšējā pantā minēto atzīšanu un izpildīšanu, puse, kas, izprasa atzīšanu un izpildīšanu, nododot tādu lūgumu, iesniedz:

a) pienācīgi apliecinātu arbitrāžas lēmuma oriģinālu vai tāda pienācīgi apliecinātu norakstu;

b) 2. pantā minētā nolīguma oriģinālu vai tāda pienācīgi apliecinātu norakstu.

2. Ja arbitrāžas lēmums vai nolīgums nav izteikts tās valsts oficiālajā valodā, kur šī lēmuma atzīšanu un izpildīšanu izprasa, puse, kas lūdz šo lēmumu atzīt un izpildīt, iesniedz šo dokumentu tūlkojumu tādā valodā. Tulkojums apliecināms oficiālam vai zvērinātam tulkam vai diplomātiskai vai kosulārai iestādei.

5. pants

1. Arbitrāžas lēmuma atzīšanu un izpildīšanu var atteikt pēc tās puses lūguma, pret kuru tā vērsta, tikai tad, ja šī puse iesniegs tās vietas kompetentam varas orgānam, kur izprasa atzīšanu un izpildīšanu, pierādījumus, ka:

a) 2. pantā norādītajā nolīgumā puses bijušas kaut kādā ziņā rīcības nespējīgas pēc tām piemērojamā likuma vai šis nolīgums nav spēkā pēc likuma, kam puses šo nolīgumu pakļāvušas, bet, ja tāda norādījuma nav, - pēc tās valsts likuma, kur lēmums pieņemts, vai

b) pusei, pret kuru lēmums pieņemts, nav pienācīgi paziņots par arbitra iecelšanu vai arbitrāžas izskatīšanu vai arī tā citu iemeslu dēļ nav varējusi iesniegt savus paskaidrojumus, vai

c) norādītais lēmums pieņemts par strīdu, kas nav paredzēts arbitrāžas nolīguma vai arbitrāžas piezīmes līgumā noteikumos vai neatbilst tiem, vai arī tajā ir noteikumi par jautājumiem, kas neietilpst arbitrāžas nolīgumā vai arbitrāžas piezīmē līgumā, tomēr, ja noteikumus par jautājumiem, kas ietilpst arbitrāžas nolīgumā vai piezīmē, var atdalīt no tiem, kas neietilpst tādā nolīgumā vai piezīmē, tad arbitrāžas lēmuma to daļu, kurā ir noteikumi par jautājumiem, kas ietilpst arbitrāžas nolīgumā, vai arbitrāžas piezīmē līgumā, var atzīt un izpildīt, vai

d) arbitrāžas orgānu sastāvs vai arbitrāžas process nav atbilduši pušu nolīgumam vai, ja nav tāda, nav atbilduši tās valsts likumam, kur notikusi arbitrāža, vai

e) lēmums pusēm vēl nav kļuvis galīgs vai to atcēlis vai apturējis tā izpildīšanu tās valsts kompetents varas orgāns, kur tas pieņemts, vai tās valsts kompetents varas orgāns, kuras likums tiek piemērots.

2. Arbitrāžas lēmuma atzīšanu un izpildīšanu var arī atteikt, ja tās valsts kompetents varas orgāns, kurā izprasa atzīšanu un izpildīšanu, konstatēs, ka:

a) strīdus objekts nevar būt arbitrāžas izskatīšanas priekšmets pēc tās valsts likumiem, vai

b) šī lēmuma atzīšana un izpildīšana pretrunīga šīs valsts publiskajai kārtībai.

6. pants

Ja 5 panta 1.pumkta "e" apakšpunktā norādītajam kompetentajam varas orgānam bijis iesniegts lūgums atcelt vai apturēt arbitrāžas lēmuma izpildīšanu, tad tas varas orgāns, kas lūgts atzīt un izpildīt šo lēmumu, var, ja atzīst, ka tas ir lietderīgi, atlikt jautājuma izšķiršanu par šī lēmuma izpildīšanu un var arī, pēc tās puses lūguma, kas lūdz šo lēmumu izpildīt, uzdot otrai pusei rūpēties par attiecīgu nodrošinājumu.

7. pants

1. Šīs Konvencijas noteikumi neskar Līgumslēdzēju Valstu noslēgto daudzpusīgo vai divpusīgo nolīgumu būtību arbitrāžas lēmumu atzīšanas un izpildīšanas jautājumā un neatņem nevienai ieinteresētajai pusei tiesības izmantot jebkuru arbitrāžas lēmumu tādā kārtībā un tajos ietvaros, ko pieļauj tās valsts likums vai starptautiskie līgumi, kur izprasa tāda arbitrāžas lēmuma atzīšanu un izpildīšanu.

2. 1923.gada Ženēvas protokols par arbitrāžas piezīmēm un 1927. gada Ženēvas konvencija par ārvalstu arbitrāžas lēmumu izpildīšanu zaudē spēku starp Līgumslēdzējām Valstīm pēc tam, kad tām kļūst obligāta šī Konvencija, un tajos ietvaros, kuros tā kļūst tām obligāta.

8. pants

1. Šo Konvenciju var parakstīt līdz 1958.gada 31.decembrim Apvienoto Nāciju Organizācijas jebkuras locekles vārdā, kā arī jebkuras valsts vārdā, kas ir vai kļūs vēlāk Apvienoto Nāciju Organizācijas kādas specializētas iestādes locekle vai kas ir vai kļūs vēlāk Starptautiskās Tiesas Statūta dalībniece vai jebkuras citas valsts vārdā, ko uzaicinās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja.

2. Šī Konvencija jāratificē, un ratifikācijas dokumenti deponējami pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

9. pants

1. Šai Konvencijai var pievienoties visas 8 pantā minētās valstis.

2. Pievienošanās notiek, deponējot pie Apvienoto Nāciju Organizacijas Ģenerālsekretāra dokumentus par pievienošanos.

10. pants

1. Parakstot vai ratificējot šo Konvenciju vai tai pievienojoties, jebkura valsts var paziņot, ka šī Konvencija attiecas uz visām vai dažām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā atbildīga. Tāds paziņojums stājas spēkā reizē ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā šai valstī.

2. Jebkurā laikā pēc iepriekš norādītā tāda attiecināšana var rasties ar paziņojuma starpniecību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra vārda un stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Generālsekretārs saņēmis šo paziņojumu, vai dienā, kad attiecīgajai valstij stājas spēkā šī Konvencija, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas vēlāk.

3. Kas attiecas uz teritorijām, uz kurām šī Konvencija neattieksies, to parakstot vai ratificējot vai pievienojoties tai, tad katrai ieinteresētajai valstij jāizskata jautājums, vai iespējams veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai šīs Konvencijas piemērošanu attiecinātu uz norādītajām teritorijām ar noteikumu, ka tādu teritoriju, kur tas nepieciešams pēc kostitūcijas prasībām, valdības piekrīt.

11. pants

Federatīvajām un neunitārajām valstīm piemērojami šādi noteikumi:

a) pēc šīs Konvencijas tiem pantiem, kas attiecas uz federālās varas likumdošanas jurisdikciju, federālās valdības saistības attiecīgajos ietvaros tādas pašas, kā to Līgumslēdzēju Valstu saistības, kas nav federatīvas valstis;

b) kas attiecas uz šīs Konvencijas tiem pantiem, kuri attiecas uz to valstu vai provinču, kas veido federāciju, likumdošanas jurisdikciju, kurām saskaņā ar federācijas konstitucionālo sistēmu nav jāveic likumdošanas pasākumi, tad federālā valdība iepazīstina ar tādiem pantiem un savu labvēlīgo ieteikumu valstu vai provinču attiecīgos varas orgānus iespējami īsā laikā;

c) federatīvā valsts, kas piedalās šajā Konvencijā, ja ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra stsrpniecību jebkura cita Līgumslēdzēja Valsts prasa, iesniedz uzziņu par federācijas un tās sastāvdaļu likumiem un praksi, kam ir sakars ar šīs Konvencijas jebkuru konkrētu noteikumu, norādot, kā šis noteikums izpildīts ar likumdošanas vai citādiem pasākumiem.

12. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad deponēti trešie ratifikācijas dokumenti vai dokumenti par pievienošanos.

2. Katrai valstij, kas šo Konvenciju ratificējusi vai tai pievienojusies pēc trešo ratifikācijas dokumentu vai dokumentu par pievienošanos deponēšanas, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts deponējusi savus ratifikācijas dokumentus vai dokumentus par pievienošanos.

13. pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Valsts var denonsēt šo Konvenciju ar rakstveida paziņojumu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra vārda. Denonsācija stājas spēkā gadu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

2. Jebkura valsts, kas pamatojoties uz 10 pantu, nodevusi iesniegumu vai paziņojumu, var vēlāk jebkurā laikā iesniegt paziņojumu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra vārda, ka šīs Konvencijas darbība attiecīgajā teritorijā izbeidzas gadu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

3. Šo Konvenciju piemēros arbitrāžas lēmumiem, kuru atzīšanas un izpildīšanas kārtošana sākta pirms denonsācijas stāšanās spēkā.

14. pants

Nevienai Līgumslēdzējai Valstij nav tiesību izmantot šo Konvenciju pret citām Līgumslēdzējām Valstīm savādāk nekā tajos ietvaros, kuros tās pienākums šo Konvenciju piemērot.

15. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs paziņo 8 pantā minētajām valstīm:

a) par parakstīšanu un ratifikācijām saskaņā ar 8 pantu;

b) par pievienošanos saskaņā ar 9 pantu;

c) par iesniegumiem un paziņojumiem, kas izriet no 1, 10 un 11 panta;

d) par šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 7 pantu;

e) par denonsācijām un paziņojumiem saskaņā ar 8 pantu.

16. pants

1. Šī Konvencija, kuras krievu, angļu, spāņu, ķīniešu un franču teksti ir vienlīdz autentiski, glabājas Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta šīs Konvencijas apliecinātus norakstus 8 pantā minētajām valstīm.

 
 
 
Biedrība “Baltic international arbitration court”
Visas tiesības aizsargātas. Bez atļaujas pārpublicēt aizliegts.
tālr. 27726550
mail@arbitration.lv